Šī gada 29. oktobrī Latvijas Pašvaldību savienībā notika saruna “Uzticēšanās pavediens”, kurā eksperti prezentēja pētījuma rezultātus, dalījās pieredzē un pārdomās, sniedza praktiskus ieteikumus, lai turpinātu uzticēšanās pavediena vīšanu Latvijā.
Pasākuma video ierakstu var skatīties ŠEIT.
Sarunu atklāja Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Juhna. Turpinājumā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) īstenotā pētījuma par uzticēšanos rezultātiem un Latvijas dalību šajā pētījumā dalījās Valsts kancelejas konsultante labas pārvaldības jautājumos Inese Kušķe. Biedrības Eiropas Kustība Latvijā prezidents Andris Gobiņš raksturoja uzticēšanos veicinošos faktorus, kā arī sniedza praktiskas idejas un prezentēs mehānismus, kā runāt par uzticēšanos, kā to mērīt un stiprināt pilsētā/pašvaldībā.
OECD 2024. gada pētījuma rezultāti uzrāda, ka Latvijā uzticēšanās publiskajām institūcijām, ir salīdzinoši zema. Galvenās problēmas, kas veicina uzticēšanās trūkumu, ir nepietiekama atklātība un sabiedrības iesaiste lēmumu pieņemšanas procesos – ikvienam ir jāsaprot, kā aizstāvēt savas intereses un iesaistīties lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā, jāveicina komunikācija, dialogs starp publiskajām institūcijām un iedzīvotājiem.
Biedrība Eiropas Kustība Latvijā 2024. gadā īstenoja projektu "Uzticēšanās zvaigznājs", ietverot plašas aktivitātes pilsētu/novadu svētkos un izglītības iestādēs, nosakot un analizējot faktorus, kas veicina uzticēšanos ģimenē, darbā un skolā, pilsētā/pašvaldībā, kā arī izvietojot izglītības iestādēs Uzticēšanās bateriju uzlādes stacijas. Projektā tika izmantoti dizaina domāšanas principi un metodes, lai meklētu un veidotu jaunas uzticēšanās saiknes starp skolēniem, skolotājiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām. Izstrādātie un aprobētie instrumenti palīdz izveidot dialogu un vietas, kurās ikviena balss ir sadzirdēta un saprasta.
Pats jēdziens “uzticība” pats par sevi jau izsaka daudz – tā ir ticība kāda godīgumam, patiesumam, krietnumam, tā ir paļāvība un uzticēšanās.
M. Juhna sarunā uzsvēra, ka ”uzticēšanās šodien ir viena no svarīgākajām vērtībām, kura, gluži tāpat, kā reputācija, neveidojas vienas dienas laikā – tas ir indikators, kas rodas laika gaitā. Tā ir pievienotā vērtība gan uzņēmumiem, pašvaldībām, valsts pārvaldei, gan privātpersonām, un, jo lielāka būs šī pievienotā vērtība, jo veiksmīgāk būs iespēja pārvarēt krīzes situācijas, ja tādas radīsies. Teju 41% iedzīvotāju ziņo par augstu vai vidēji augstu uzticību pašvaldībām. Savukārt, pēc Eirobarometra 2024. gada pavasara aptaujas datiem pat 59% iedzīvotāju uzticas pašvaldībām un vietējām institūcijām.
Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ilgtermiņā novērtē pašvaldības būtību un padarīto, ir izveidojusies paļāvība vietējās varas veikumam un spējām. Iedzīvotājam, kurš vistuvāk ir savai pašvaldībai, ir visobjektīvākais redzējums, cik pozitīvi vai negatīvi norit procesi pašvaldībā. Ja pētījumi apliecina, ka uzticības līmenis pieaug, attīstības virziens ir pareizais. Turklāt jāņem vērā, ka tieši pēdējie trīs gadi bijuši dažādu globāli nozīmīgu krīžu gadi, tai skaitā Covid 19 pandēmija un pilna apmēra karš Ukrainā.”
Latvijas Pašvaldību savienība uzskata, ka valsts un pašvaldību institūciju pienākums ir celt sabiedrības uzticību publiskai pārvaldei kopumā, celt patriotismu un veicināt savstarpēju cieņu. Līdz ar to, ņemot vērā salīdzinoši augsto iedzīvotāju uzticēšanos pašvaldībām, varam aicināt valsti ieklausīties arī pašvaldību viedoklī un pārņemt to labo praksi, ko īsteno pašvaldības savā darbā, sadarbībā un komunikācijā ar iedzīvotājiem.
Vienlaikus uz pašvaldībām var skatīties kā stabilu partneri, uzklausot to viedokli politikas veidošanā dažādās jomās, tai skaitā izglītībā, veselībā, sociālajā jomā, infrastruktūras attīstībā, transportā un citur. Jo uzticēšanās veicināšana publiskajam sektoram palīdz veidot inovatīvākus valstiskos risinājumus un reformas vispārējai labklājības celšanai visā valsts teritorijā.
Orhūsas universitātes pētījums liecina, ka, sociālajai uzticībai pieaugot par desmit procentiem, valstī var gaidīt ekonomiskās izaugsmes pieaugumu par pusprocentu. Sabiedrība ar augstu sociālo uzticību mazāk saskaras ar formalitātēm, birokrātiju, konfliktiem un tiesas procesiem.