Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu
Iepriekšējais
Nākamais

Ilgtspējīga nākotne sākas pašvaldībās: gatavojoties Latvijā pirmajai “Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļai”

15. – 17. maijā Beļģijā Latvijas pašvaldību pārstāvji piedalījās izpētes vizītē “Attīstības sadarbība un ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi pašvaldību attīstībai”, lai, pārņemot Flandrijas Pilsētu un pašvaldību asociācijas labās prakses pieredzi, septembrī vairākās Latvijas pašvaldībās pirmo reizi rīkotu “Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļu”. Šī nedēļa norisināsies 20. - 29. septembrī - vienlaikus ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rīkoto Globālo mērķu nedēļu 2024. Izpētes vizīti organizēja Latvijas Pašvaldību savienība sadarbībā ar PLATFORMU – attīstības sadarbības jomā aktīvu Eiropas valstu pašvaldību un to asociāciju apvienību.

Kāpēc pašvaldības un Ilgtspējīgas attīstības mērķi? Jo pašvaldības īsteno vietējo politiku un sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, kas ir pamats ilgtspējīgai attīstībai un iedzīvotāju labklājības nodrošināšanai –  no ūdensapgādes līdz infrastruktūrai pašvaldībās, no sociālās palīdzības mazaizsargātām grupām līdz skolēnu un skolotāju labbūtībai skolās, šo uzskatījumu turpinot vēl un vēl. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) secinājusi, ka pašvaldībām ir izšķiroša nozīme Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanā līdz 2030. gadam. OECD tāpat izpētījusi, ka 65% no 169 IAM apakšmērķiem netiks sasniegti bez pienācīgas pašvaldību iesaistīšanas un koordinācijas ar tām.

Atklājot motivāciju šogad jo īpaši pievērst uzmanību Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra Latvijas pašvaldību ilgtspējīgas attīstības veicināšanas nozīmi pēdējo gadu krīžu kontekstā. “Būtiski nodrošināt stabilu finansējumu gan vidējā termiņā, gan arī domājot par ilgtermiņa attīstību. OECD eksperti arī tikšanās laikā Latvijas Pašvaldību savienībā šā gada aprīlī un savā nupat publiskotajā “Ekonomikas pārskatā par Latviju 2024” uzsvēra stabila un pietiekoša pašvaldību finansējuma nodrošināšanas nepieciešamību. Šis ieteikums jāīsteno praksē, sagatavojot un apstiprinot 2025. gada pašvaldību budžetus,” norādīja Kaminskis.

Flandrijas Pilsētu un pašvaldību asociācija (VVSG) “Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļu” rīkojusi ik gadus kopš 2018. gada, to organizējot kā publisku kampaņu, gan lai informētu par Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, gan arī lai skaidrotu par to stratēģisku pielietošanu konkrētu rezultātu sasniegšanai iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai un pašvaldību attīstībai. Katru gadu kampaņai tiek izvēlēts cits mērķis jeb vadmotīvs, un katra no pašvaldībām arī izvirza savus “Ilgtspējīgās attīstības varoņus”, kas var būt gan konkrēti cilvēki, gan skolas vai organizācijas – jebkurš, kurš savā jomā veicina viena vai vairāku Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.

Lai izvēlētos labākās no interesantākajām aktivitātēm, kuras septembrī īstenot Latvijas pašvaldībās, Latvijas delegācija, VVSG padomnieces Ilgtspējīgas attīstības mērķu jautājumos Helēnas Vūtenas (Heleen Voeten) pavadīta, apmeklēja Bornemas (Bornem) un Mehelenas (Mechelen) pašvaldības. Bornemas pašvaldības eksperte globālās politikas jautājumos Elke Desāhere (Elke Desagher) pastāstīja, ka “Ilgtspējīgu pašvaldību nedēļas” ietvaros pašvaldībā, piemēram, aptaujājuši skolēnus ne tikai par problēmām viņu un apkārtējās sabiedrības dzīvē un problēmu iespējamajiem risinājumiem, bet arī mēģinājuši uzzināt par bērnu un jauniešu sapņiem, par kuru piepildījumu tie sapņo. Tāpat Bornemas pašvaldība šīs nedēļas aktivitātēs iesaistījusi arī savu sadraudzības pašvaldību Nuktu (Nquthu) Dienvidāfrikā, tādējādi kopīgi strādājot pie ilgtspējas veicināšanas abās pašvaldībās.

Savukārt Mehelenas pašvaldībā Latvijas delegāciju iedvesmoja katram no 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem veltīti pašvaldību darbinieku veidoti video, kurā vizuāli paskaidrots, kā katrs no mērķiem jau patlaban tiek īstenots pašvaldībā un kā šīs aktivitātes varētu vēl pilnveidot. Tāpat “Ilgtspējīgas attīstības varoņi” pašvaldībā bija veids, kā katram no 17 mērķiem piešķirt “vietējo seju”, veicinot šo mērķu izpratni un pieņemšanu vietējā sabiedrībā. Vienlaikus arī Mehelenas pašvaldības eksperte globālās politikas jautājumos Katrīna Smets (Katrien Smets) uzsvēra, ka Ilgtspējīgas attīstības mērķi iekļauti vietējos plānošanas dokumentos un pašvaldības īstenotajās aktivitātēs.

Tāpat, lai Latvijas pašvaldībās aktīvāk ieviestu VVSG un Briseles-galvaspilsētas reģiona pilsētas un pašvaldību asociācijas (Brulocalis) labās prakses pieredzi attīstības sadarbības aktivitātēs stratēģiski iekļaut Ilgtspējīgas attīstības mērķus, izpētes vizīte veltīta arī šo mērķu mērķtiecīgai ietveršanai Latvijas un Ukrainas pašvaldību kopīgi īstenotajās attīstības sadarbības aktivitātēs. Tāpēc vizītes ietvaros delegācijas dalībnieki tikās arī ar Eiropas Reģionu komitejas Pilsoniskuma, pārvaldības, institucionālo lietu un ārlietu (CIVEX) komisijas sekretariāta un Eiropas Komisijas Kaimiņattiecību politikas un paplašināšanās sarunu ģenerāldirektorāta (DG NEAR) pārstāvjiem, uzzinot par plānoto atbalstu pašvaldību divpusējai sadarbībai, kā arī iespējamo pašvaldību iesaisti “Ukrainas plāna” ietvaros.

Savukārt Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību padomes (CEMR) pārstāvji Eva Baņjosa de Guisasola (Eva Baños de Guisasola) un Pedro Bizarro (Pedro Bizarro) delegācijas dalībniekus iepazīstināja ar tiešsaistes rīku - “Ietvaru ilgtspējīgām pilsētām” (Reference Framework for Sustainable Cities), - kas var palīdzēt jebkura lieluma pašvaldībām gan Latvijā, gan Ukrainā veidot, īstenot un pārraudzīt integrētu un ilgtspējīgu pašvaldību attīstību saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

Latvijas delegāciju izpētes vizītē pārstāvēja: Dobeles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis, Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Leons Līdums, Ropažu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vita Paulāne, Alūksnes novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Fomins, Talsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Karols, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektors Jānis Troška,  Ventspils valstspilsētas pašvaldības izpilddirektora 1. vietnieks Kaspars Vitenbergs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis un LPS ģenerālsekretāre Mudīte Juhna.