Valdība konceptuāli atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu Par pedagogu atalgojuma finansēšanas modeli Programma skolā. Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina minēto modeli ieviest tikai tad, kad šim nolūkam būs pieejams nepieciešamais finansējums pilnā apmērā vismaz vidējā termiņā, nevis tikai nākamā gada četriem mēnešiem.
LPS ieskatā modeli nevarēs pilnvērtīgi un efektīvi ieviest, nenodrošinot pietiekamus finanšu līdzekļus no valsts budžeta vai ieviešot tikai daļā Latvijas pašvaldību. Ir nepieciešams parādīt esošajai reālajai situācijai atbilstošus ietekmes uz pašvaldību budžetiem aprēķinus, ņemot vērā pieejamības un līguma skolas.
Vienlaikus LPS uzsver, ka modelis ir jāpapildina ar nosacījumiem un kritērijiem par pieejamības skolām un ar tām vispārējās izglītības iestādēm, kas darbosies ar atsevišķi noslēgtu līgumu. Šādi saraksti ir būtiski, lai fiksētu reālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem. Īpaši svarīgi tas ir pašvaldībām, kas atrodas pie Eiropas Savienības ārējās robežas, kur izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība ir nozīmīga drošības kontekstā. To veicinās, izglītības jomā stiprinot vispārējās izglītības pieejamību Austrumu pierobežā, tai skaitā sniedzot atbalstu skolu saglabāšanai, piemērojot zemākus kritērijus minimālajam skolēnu skaitam - nodrošinot vismaz 8 pieejamības jeb izņēmuma skolas.
LPS rosina arī pārskatīt noteiktos kvantitatīvos jeb skolēnu skaita kritērijus. Proti trešajā grupā -novadu centros pašvaldībās skolēnu skaita kritēriju vidusskolas posmā noteikt 90 skolēni klašu grupā, bet pierobežas vidusskolām ārpus novada centra skolēnu skaitu vidusskolas posmā (10.-12.klases) noteikt 30 skolēnus. Savukārt izglītības iestādēm, kas realizē profesionālās izglītības programmas, vidusskolas posmā noteikt kritēriju - 60 skolēni. Vidusskolas posmā iesakām nodrošināt valsts budžeta finansējumu proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu dibinātājam finansējot no sava budžeta. Pretējā gadījumā, nepalielinot profesionālās izglītības iestāžu uzņemšanas kapacitāti, pieaugs jauniešu skaits, kas nestrādā un nemācās.
Vienlaikus skolas, kuras īsteno tikai speciālās izglītības programmas, pamatojoties uz licencētajām un akreditētajām izglītības programmām, katrā klasē īsteno arī individuālās un grupu nodarbības, kuras pašlaik ir definētas un tarificētas no finansējuma mācību plāna īstenošanai. Jaunais atalgojuma modelis neparedz šo stundu finansēšanu mācību plāna īstenošanā. Atbalsta personāla finansējuma pieaugums šajās izglītības iestādēs nenosedz finansējumu individuālām un grupu nodarbībām speciālās klasēs. Līdz ar to būtu jāparedz finansējums individuālām un grupu nodarbībām mazās klasēs (9-16 skolēni) mācību plāna īstenošanai, kā to nosaka skolu licencētās un akreditētās speciālās izglītības programmas. Pedagogu atalgojuma finansēšanas modelī 1.-9.klašu grupā, nosakot kvantitatīvos (skolēnu skaitu), ir jānosaka vienotu pieļaujamo atkāpi 25% apmērā.
Ir jāturpina diskusijas par modeļa ieviešanas principiem, t.sk. kvalitātes un kvantitatīvajiem kritērijiem arī, kā tiks aprēķināti un finansēti padziļinātie un specializētie kursi vidusskolas posmā un kā tiks aprēķināts finansējums klasēs, kur skolēnu skaits ir lielāks par 25. LPS uzsver, ka jāturpina diskusijas arī par citiem neskaidriem jautājumiem un kopīgi jārod risinājumi modeļa sekmīgai ieviešanai.