Šī gada 23.oktobrī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē informēja par aktuālo situāciju finanšu jomā - nākamā gada pašvaldību budžetu un turpmākajiem uzdevumiem.
G.Kaminskis akcentēja šī gada sarežģītās budžeta veidošanas sarunas, kuru rezultātā panāktas vairākas vienošanās, bet saglabājušās arī nevienošanās virknē jautājumu. Tās nostiprinātas šī gada 10.oktobrī parakstītajā Ministri kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokolu par 2025.gada budžetu un budžeta ietvaru turpmākajiem trim gadiem. Valdība un LPS vienojušās, ka nākamajā gadā pašvaldības no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) saņems 78%, savukārt valsts budžetā no šī nodokļa tiks novirzīti 22%.
Pašlaik minētā proporcijas maiņa nedos papildus ieņēmumus pašvaldību budžetos, jo iekļauti kā kompensācija par plānotās nodokļu reformas radīto negatīvo fiskālo ietekmi. Tomēr proporcijas maiņa nodrošinās lielāku stabilitāti pašvaldībām ilgtermiņā. Vienlaikus ir skaidrs, ka darbs turpināsies, jo saglabājam arī atšķirīgus viedokļus, tai skaitā turpmākās sarunas par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporcijas kāpināšanu līdz 80% par labu pašvaldībām. Tāpat rasts kompromiss par IIN prognozes pārpildes novirzīšanu pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai.
Savukārt piecām Eiropas Savienības ārējās robežas pašvaldībām - Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novadam - piešķirs papildu finansējumu 2,5 milj. eiro apmērā. G.Kaminskis uzsvēra, ka jādomā kopumā par visas valsts teritorijas attīstību, līdz ar to nepieciešams palielināt valsts līdzdalību pašvaldību izlīdzināšanas fondā. Pretējā gadījumā jebkuras izmaiņas sistēmā bez lielāka valsts finansējuma nerisinās galveno problēmu.
Runājot par nozarēm, LPS priekšsēdis komisijas sēdē aktualizēja jautājumu par finansējumu pašvaldību autoceļu sakārtošanai. Panākta vienošanās, ka valsts budžeta finansējums mērķdotācijai pašvaldību autoceļiem (ielām) nākamgad paliek šī gada līmenī. Tomēr jāuzsver, ka kopš 2008.gada mērķdotācijas apmērs nav mainījies, tādējādi kopumā tas ir samazinājums par 40%.
Visbeidzot G.Kaminskis informēja deputātus par Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa apstiprināto Monitoringa komitejas ziņojumu par situāciju ar Eiropas Vietējo pašvaldību hartas principu ievērošanu un ieviešanu Latvijā. Starptautiskie eksperti Latvijai iesaka palielināt pašvaldību potenciālu radīt pašu resursus, pieļaujot papildu vietējos nodokļus, un pārskatīt nodokļu pārdales sistēmu, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilu finansiālo bāzi.
Tāpat nepieciešams piešķirt pašvaldībām finanšu resursus, kas pilnībā atbilst to kompetencēm un pienākumiem, tādējādi pastiprinot viņu atbildību finanšu pārvaldībā, ļaujot tām pilnībā īstenot savas pilnvaras, funkcijas - sniegt augstas kvalitātes pakalpojumus. Vienlaikus jāpārskata izlīdzināšanas fonda līmeni un kritērijus un palielināt valsts ieguldījumu izlīdzināšanas fondā prognozējamību, lai veicinātu pašvaldību spēju plānot un samazināt pašreizējos reģionu un pašvaldību atšķirības.
Eksperti arī aicina atturēties no vietējo iestāžu kompetences pārmērīgas regulēšanas, lai pārliecinātos, ka tās ir spējīgas, kā arī, lai netiek apdraudēta iniciatīvu īstenošana savu kopienu labā. Esot jāturpina precizēt pilnvaru sadalījumu starp vietējo un valsts līmeni, lai izvairītos no funkciju pārklāšanās, kā arī vienkāršot pašvaldību centrālās uzraudzības sistēmu, lai izvairītos no dublēšanās un mazinātu pārmērīgu birokratizāciju.
Tāpat tiek ieteikts pārskatīt tiesību aktus, lai atceltu ministru pilnvaras atbrīvota no amata pašvaldību pārstāvjus, lai novērstu centrālās valdības nesamērīgu iejaukšanos vietējo iestāžu institucionālajā dzīvē.
Kongress rekomdē juridiski ieviest obligātu konsultāciju ar vietējām kopienām pirms vietējo pašvaldību robežu maiņas, kā arī parakstīt un ratificēt 2009.gada 16.novembra Eiropas Vietējo pašvaldību hartas Papildprotokolu par tiesībām piedalīties pašvaldības lietās.