Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina valdību pievērst uzmanību un normatīvajā regulējumā paredzēt, ka finansiālās sekas par neatbilstībām, kuras izraisījuši valsts iestāžu lēmumi un rīcība, nav projekta īstenotāja jeb pašvaldības atbildība. Proti, šādas finansiālās sekas attiecībā pret Eiropas Savienību (ES) sedz tā valsts institūcija, kuras lēmumi un darbība ir izraisījusi konkrētās neatbilstības.
Šāda norma jāparedz noteikumu projektā Neatbilstību konstatēšanas un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtība Eiropas Savienības fondu īstenošanā 2021.–2027. gada plānošanas periodā, kuru šī gada 19.decembrī skatīs Ministru kabinetā.
LPS akcentē, ka šādas normas iekļaušana noteikumos palielinās ES fondos iesaistīto valsts institūciju darbības kvalitāti, jo strīdus gadījumos minētā materiālo tiesību norma ārējā normatīvajā aktā atļaus pašvaldībām vērsties tiesā un lūgt izvērtēt, kuras valsts institūcijas lēmumi ir pēc būtības izraisījuši neatbilstību rašanos.
Vienlaikus LPS uzskata, ka nebūtu pieļaujama situācija, kurā valsts institūcijas var neatzīt savu lēmumu un rīcības ietekmi uz neatbilstības rašanos, bet projekta ieviesējām jeb pašvaldībām nav iespēju lūgt situācijas vērtējumu neatkarīgai tiesai. Pēc būtības valsts iestāžu rīcības un lēmumu finansiālās sekas nedrīkstētu pārlikt uz projekta ieviesēju.