Foto: Eiropas Komisija
8. februārī Briselē Latvijas delegācija Eiropas Reģionu komitejā tikās ar Eiropas Komisijas prezidentes izpildvietnieku Valdi Dombrovski, lai pārrunātu Latvijas pašvaldību lomu pārejā uz neatkarību no Krievijas importētiem fosilās enerģijas avotiem, EURIBOR likmju svārstību prognozes un ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī Latvijas pašvaldību iesaisti Ukrainas pašvaldību atjaunošanā.
Diskusijā par virzību no Krievijas importētā fosilā kurināmā un pašvaldību lomu šajā procesā, EK prezidentes izpildvietnieks vērsa uzmanību uz Eiropas Komisijas (EK) REPowerEU plānu, kas Latvijā būs daļa no Latvijas Nacionālā atveseļošanas un noturības plāna. Tā ietvaros pieejami granti, kuru izmantošanai atbalstāmo jautājumu loks ir plašs, sākot no siltumapgādes sistēmu modernizācijas, līdz pat energoapgādes pasākumiem. Tāpat EK prezidentes izpildvietnieks vērsa uzmanību uz Taisnīgas pārkārtošanās fondu, kurā Latvijai pieejami 192 miljoni eiro, no kuriem 108 miljoni eiro jāizmanto līdz 2026. gadam.
Komentējot Dombrovska stāstīto par Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir atbalstīt Eiropas ātru pāreju uz klimatneitralitāti, Latvijas delegācijas Eiropas Reģionu komitejā (RK) vadītājs, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas atrašanos ģeopolitiskā riska zonā un enerģētiskās krīzes ietekmi, ir ļoti svarīgi, lai šis finansējums un prasmju pilnveidošana būtu pieejama pašvaldībās un sekmētu vietējo un reģionālo attīstību, veicinot vienādas iespējas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Prasmju pilnveidošanas jautājumu sarunā aktualizēja arī Latvijas delegācijas RK pārstāvis, Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, paužot bažas par dažādu tematisko Eiropas Savienības programmu (piemēram, LIFE, Eiropas Pilsētu iniciatīva) pieejamību Latvijas pašvaldībām. “Skaidrs, ka Eiropas Savienības kohēzijas finansējums mazināsies. Tāpēc mums pašvaldībās vajadzētu uzlabot savas zināšanas par to, kā sagatavot projektu pieteikumus tieši dažādām Eiropas līmeņa programmām. Mūsu darbiniekiem būtu vajadzīgas apmācības,” rosināja Ansiņš, vienlaikus daloties novērojumos, ka šo programmu finansējums maz nonāk Latvijā. To komentējot, Dombrovskis atklāja, ka šā gada vasarā plānots Eiropas Savienības fondu vidustermiņa pārskats, kurā varētu rosināt vērtēt kopienas līmeņa programmu līdzekļu izlietojumu ekonomiski mazāk attīstītās un krīzes vairāk ietekmētās valstīs.
Turpinot sarunu par finansēm un atbildot uz Latvijas delegācijas RK locekļa, Bauskas novada domes priekšsēdētāja Aivara Okmaņa rosināto jautājumu par EURIBOR procentu likmju svārstību prognozēm tuvākajā nākotnē, EK prezidentes izpildvietnieks norādīja, ka inflācija ir ļoti augsta un Baltijas valstīs pārsniegusi 20%. Viņš vienlaikus prognozēja, ka Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% inflācijas mērķi varētu sasniegt tikai nākamā gada laikā.
Savukārt runājot par Ukrainas pašvaldību atjaunošanu, Dombrovskis norādīja, ka Pasaules Banka 2022. gada septembrī novērtējusi Ukrainas rekonstrukcijai nepieciešamo līdzekļu apjomu 349 miljardu eiro apmērā, un šie skaitļi pieaugs arvien vairāk, Krievijai turpinot iznīcināt Ukrainas kritisko infrastruktūru. Tāpat Dombrovskis atklāja, ka rekonstrukciju plānots sasaistīt ar Ukrainas virzību uz Eiropas Savienību. Vienlaikus viņš arī atzina, ka Eiropas Komisija uzteic pašvaldību bilaterālās sadarbības iniciatīvas, kuru ietvaros paralēli notiek daudz atbalsta aktivitāšu Ukrainas pašvaldībām. Viņš tāpat atklāja, ka Eiropas Savienības fondu programmas paredz iespēju atbalstīt Ukrainas bēgļus, tostarp arī Latvijā, un, ja šāds atbalsts ir nepieciešams, pašvaldības aicinātas aktualizēt šo jautājumu nacionālā līmenī.