Ar grozījumiem, kas pieņemti
2017.gada 18.augusta Biedru sapulcē Alūksnē, protokols Nr. 2 un
2018.gada 24.janvārī Biedru sapulcē Rīgā, protokols Nr. 1
2021.gada 20.augusta Biedru sapulcē Salacgrīvā, protokols Nr.2
2021.gada 29.novembra Biedru sapulcē Rīgā (attālināti), protokols Nr.3
Biedrības “LATVIJAS PAŠVALDĪBU SAVIENĪBA”
statūti
(jaunā redakcijā)
1. VISPĀRĒJIE NOTEIKUMI
1.1. Latvijas Pašvaldību savienība (turpmāk tekstā – biedrība) ir biedrība, kas uz brīvprātības principiem apvieno Latvijas Republikas pašvaldības.
1.2. Biedrības pilnais nosaukums ir “Latvijas Pašvaldību savienība”, saīsinātais nosaukums – “LPS”, bet biedrības nosaukuma tulkojums angļu valodā ir “Latvian Association of Local and Regional Governments” (saīsināti – LALRG), franču valodā ir “L’Association Lettone des Autonomies” (saīsināti – ALA) un krievu valodā ir “Acсоциация самоуправлений Латвиu” (saīsināti – ACЛ).
1.3. Biedrība ir sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pašvaldību savienība” tiesību un saistību pārņēmēja.
1.4. Visi sabiedriskās organizācijas “Latvijas Pašvaldību savienība” dalībnieki līdz ar biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā kļūst par biedrības “Latvijas Pašvaldību savienība” biedriem.
1.5. Biedrība ir nodibināta uz nenoteiktu laiku.
2. BIEDRĪBAS MĒRĶI UN PAMATUZDEVUMI
2.1. Biedrības darbības stratēģiskais mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, veicinot iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē un nostiprinot pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju.
2.2. Biedrības mērķi:
2.2.1. biedru interešu salāgošana, kopīgošana un aizstāvība;
2.2.2. pašvaldību autonomijas, patstāvības stiprināšana un izaugsme;
2.2.3. būt par ietekmīgu viedokļu līderi;
2.2.4. stiprināt kompetenci un kapacitāti;
2.2.5. veicināt uz uzticēšanos vērstu un rezultatīvu sadarbību ar partneriem.
2.3. Biedrības uzdevumi ir:
2.3.1. Pārstāvēt Biedrības un tās biedru intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās;
2.2.1.1 aizstāvēt tiesā Biedrības biedru tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, juridiskās, ekonomiskās un tiesiskās intereses, visās tiesu, administratīvajās un citās iestādēs, tajā skaitā Satversmes tiesā, kārtot visas lietas ar visām tiesībām, kādas ar likumu piešķirtas prasītājam, atbildētājam, iesniedzējam, pieteicējam, trešajai personai un cietušajam, to starpā ar tiesību izbeigt lietas ar mierizlīgumu, atzīt prasības un atteikties no tām pilnīgi vai daļēji grozīt prasību priekšmetu, pārsūdzēt tiesas nolēmumus apelācijas un kasācijas kārtībā, saņemt izpildrakstus un nodot tos piedziņai, kā arī saņemt piespriesto naudu vai mantu, vai atteikties no šādas naudas vai mantas saņemšanas, iesniegt prasības pieteikumus, iesniegt, pieprasīt un saņemt visus nepieciešamos dokumentus visās valsts, pašvaldību un citās iestādēs kārtot visas lietas, kas saistītas ar nekustamo īpašumu, saistītas ar darba attiecībām, saistītas ar visu pakalpojumu, tai skaitā sabiedrisko pakalpojumu patērēšanu un noslēgt visa veida ar likumu atļautus darījumus, parakstīties un nokārtot visas formalitātes, kas saistītas ar minēto uzdevumu izpildi”.
2.3.2. Izstrādāt Biedrības viedokli Latvijas pašvaldību politikā atbilstoši pašvaldību, to apvienību (apvieno pašvaldības kopīgu problēmu risināšanai un savu interešu aizstāvēšanai), un asociāciju (apvieno un organizē pašvaldību darbiniekus specifiskās jomās, lai attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes apmaiņu un pašvaldību attīstību, paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju, piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē, u.c. svarīgu jautājumu risināšanā) priekšlikumiem;
2.3.3. Sekmēt sadarbību starp Latvijas pašvaldībām un to apvienībām un asociācijām;
2.3.4. Nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem;
2.3.5. Organizēt deputātu un pašvaldību darbinieku apmācību;
2.3.6. Veicināt pašvaldības darbinieku sociālo aizsardzību;
2.3.7. Veicināt uzņēmumu veidošanu kopējo pašvaldību interesējošo jautājumu risināšanai.
2.3.8. Veicināt sadarbību ar pašvaldībām un to organizācijām ārzemēs;
2.3.9. Pārstāvēt Biedrības un tās biedru intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību intereses pārstāvošajās institūcijās;
2.3.10. Organizēt pašvaldību informācijas apstrādes sistēmas izveidošanu pēc vienotiem principiem.
2.3.11. Atbalstīt iedzīvotāju dzīves kvalitātes paaugstināšanas pasākumus pašvaldībās (t.sk. vides sakārtošanas, izglītības, kultūras, sporta u.c. pašvaldību kompetences jomās);
2.3.12. Organizēt labdarības veicināšanas pasākumus;
2.3.13. Izplatīt informāciju iedzīvotājiem par Eiropas Savienības, nacionālās un vietējās pārvaldes jautājumiem;
2.3.14. Veicināt pilsoniskas sabiedrības attīstību;
2.3.15. Slēgt publisko tiesību līgumus.
2.4. Biedrības darbības metodes:
2.4.1. Biedrība savā darbībā ievēro iekšējo demokrātiju, aizstāv demokrātijas principus, atbalsta un īsteno Biedrības biedru ierosmes;
2.4.2. Ievēro atklātuma un publiskuma principus:
- regulāri publicē informāciju par pieņemtajiem lēmumiem, to projektiem un izstrādāšanas gaitu;
- veido savus informācijas centrus un līdzekļus;
- rīko preses konferences, publiskas diskusijas, seminārus par aktuāliem (saimnieciskiem un politiskiem) jautājumiem, organizē mācības.
2.4.3. Biedrība piedalās likumdošanas iniciatīvas procesā.
3. BIEDRI, TO IESTĀŠANĀS BIEDRĪBĀ, IZSTĀŠANĀS UN IZSLĒGŠANA.
3.1. Biedrībā var iestāties jebkura pašvaldība, iesniedzot pašvaldības domes lēmumu par iestāšanos Biedrībā.
3.2. Lēmumu par biedra uzņemšanu biedrībā pieņem Biedrības valde (turpmāk tekstā - valde), reģistrējot pašvaldības domes lēmumu par iestāšanos Biedrībā. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne vēlāk kā viena mēneša laikā no pašvaldības domes lēmuma saņemšanas brīža.
3.3. Valdes noraidošo lēmumu pieteicējs rakstveidā var pārsūdzēt biedru sapulcei (turpmāk tekstā - sapulce). Ja arī sapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par Biedrības biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa izbeigšanās.
3.4. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības iesniedzot valdei pašvaldības domes lēmumu par izstāšanos no Biedrības, pirms tam nokārtojot visas saistības ar Biedrību, ja tādas ir, tajā skaitā samaksājot biedra naudas parādu.
3.5. Biedru var izslēgt no Biedrības tikai ar biedru sapulces lēmumu, par kuru nobalsojušas vismaz divas trešdaļas klātesošo biedru, ja:
3.5.1. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības;
3.5.2. biedrs, kura biedru naudas maksas parāds pārsniedz viena gada maksas apmēru, mēneša laikā pēc atkārtota maksājuma uzdevuma saņemšanas nav veicis biedru naudas nomaksu;
3.5.3. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar šajos statūtos noteikto;
3.5.4. biedrs nepilda sapulces, kongresa, domes un valdes lēmumus..
3.6. Jautājumu par Biedrības biedra izslēgšanu biedru sapulce izskata tuvākās sēdes laikā. Biedru sapulces lēmumu par biedra izslēgšanu no biedrības un šā lēmuma motivāciju Biedrības priekšsēdim ir pienākums paziņot rakstveidā izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža.
4. BIEDRU TIESĪBAS UN PIENĀKUMI
4.1. Biedrības biedram ir tiesības:
4.1.1. iesniegt pašvaldību interesējošos jautājumus izskatīšanai Biedrībā un saņemt no tās atbildi;
4.1.2. prasīt pašvaldību interešu aizstāvēšanu valsts varas un pārvaldes institūcijās;
4.1.3. iesniegt priekšlikumus Biedrības statūtu un lēmumu grozīšanai;
4.1.4. izvirzīt pārstāvjus uz sapulcēm, kongresiem un kandidātus Biedrības amatpersonu vēlēšanām;
4.1.5. Biedrības biedru specifisko interešu nodrošināšanai veidot pašvaldību apvienības, asociācijas u.c.;
4.1.6. piedalīties tiesību aktu projektu izstrādāšanā un iesniegt priekšlikumus pašvaldību darba uzlabošanai;
4.1.7. saņemt jebkuru Biedrības rīcībā esošu informāciju, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
4.1.8. piedalīties Biedrības darbībā, ievēlēt un tikt ievēlētam pārvaldes institūcijās;
4.1.9. piedalīties visos Biedrības organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
4.1.10. saņemt pakalpojumus pašvaldības interešu nodrošināšanai;
4.1.11. saņemt ekspertu atzinumus tiesiskajos, administratīvajos, tehniskajos un kontroles jautājumos;
4.1.12. saņemt pakalpojumus pašvaldību deputātu un darbinieku apmācībās;
4.1.13. saņemt palīdzību pašvaldības darbinieku sociālajā aizsardzībā.
4.2. Biedrības biedru pienākumi:
4.2.1. ievērot Biedrības statūtus;
4.2.2. regulāri maksāt biedru naudu;
4.2.3. organizēt sapulces, kongresa, domes un valdes izvirzīto jautājumu apspriešanu savā pašvaldībā.
5. Biedru sapulces sasaukšana un lēmumu pieņemšana
5.1. Sapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.
5.2. Kārtējā sapulce tiek sasaukta vienu reizi gadā.
5.3. Sapulces vietu un laiku nosaka dome.
5.4. Ārkārtas sapulci Biedrības priekšsēdis sasauc nekavējoties (bez vainojamas vilcināšanās), ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.
5.5. Sapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedrības biedru sapulcē pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs vai pilnvarota persona. Pilnvarotā persona var būt tikai domes deputāts. Pilnvarai piedalīties un balsot sapulcē jābūt noformētai rakstveidā un tā pievienojama sapulces protokolam.
5.6. Sapulci sasauc Biedrības priekšsēdis, izziņojot laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Materiālus sapulces biedriem izsūta ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces.
5.7. Sapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedriem.
5.8. Ja sapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, trīs nedēļu laikā Biedrības priekšsēdis sasauc atkārtotu sapulci ar tādu pašu darba kārtību, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri.
5.9. Sapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par Biedrības darbības izbeigšanu un turpināšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem un, ja vismaz divas trešdaļas pašvaldību - Biedrības biedru ir pieņēmušas attiecīgu lēmumu.
5.10. Sapulce ir tiesīga:
5.10.1. apstiprināt un grozīt Biedrības statūtus;
5.10.2. lemt jautājumus par Biedrības darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju;
5.10.3. izskatīt lēmumus par biedra izslēgšanu un neuzņemšanu pārsūdzēšanas kārtībā;
5.10.4. apstiprināt Biedrības revīzijas komisijas (turpmāk tekstā- revīzijas komisijas) ziņojumu;
5.10.5. lemt citus jautājumus, kas saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu ir sapulces kompetencē.
6. BIEDRU KONGRESS – BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA
6.1. Kongress ir augstākā Biedrības pārvaldes institūcija.
6.2. Kongress tiek sasaukts ne retāk kā reizi 4 (četros) gados.
6.3. Kongresa vietu un laiku nosaka dome.
6.4. Ārkārtas kongresu var sasaukt Biedrības priekšsēdis pēc domes, valdes, revīzijas komisijas pieprasījuma vai viena desmitā daļa Biedrības biedru. Kongress sasaucams viena mēneša laikā.
6.5. Kongresā ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedrības biedru kongresā pārstāv pašvaldības domes priekšsēdētājs un domes pilnvaroti deputāti. Biedrības biedri kongresā tiek pārstāvēti ar balsstiesībām šādā skaitā:
6.5.1. pašvaldībām līdz 10 000 iedzīvotāju – viens pārstāvis;
6.5.2. pašvaldībām no 10 001 līdz 25 000 iedzīvotāju – divi pārstāvji;
6.5.3. pašvaldībām ar vairāk nekā 25 000 iedzīvotāju (izņemot Rīgas pašvaldību) – trīs pārstāvji. Rīgas valstspilsētas pašvaldības domi Kongresā pārstāv domes priekšsēdētājs un seši Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes deputāti.
6.6. Kongresu sasauc Biedrības priekšsēdis, izziņojot laiku, vietu un darba kārtību ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms kongresa. Materiālus kongresa biedru pārstāvjiem izsūta ne vēlāk kā divas nedēļas pirms kongresa.
6.7. Kongress ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās vairāk nekā puse no biedru pārstāvjiem.
6.8. Ja kongress nav lemttiesīgs kvoruma dēļ, trīs nedēļu laikā Biedrības priekšsēdis vai viena desmitā daļa Biedrības biedru sasauc atkārtotu kongresu ar tādu pašu darba kārtību, kas ir tiesīgs pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru pārstāvju skaita. Kongresa lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem biedru pārstāvjiem.
6.9. Kongress ir tiesīgs:
6.9.1. izskatīt domes pārskatu par Biedrības darbu un tās darbības virzieniem, kā arī finanšu līdzekļu izlietojumu;
6.9.2. svītrots;
6.9.3. aizklātās vēlēšanās ievēlēt Biedrības priekšsēdi;
6.9.4. apstiprināt Biedrības priekšsēža vietniekus;
6.9.5. pieņemt Nolikumu par biedru maksu un maksāšanas kārtību;
6.9.6. svītrots;
6.9.7. atsaukt priekšsēdi;
6.9.8. ievēlēt revīzijas komisiju, apstiprināt revīzijas komisijas nolikumu un atsaukt revīzijas komisiju;
6.9.9. pieņemt pašvaldību politikas dokumentus, vadlīnijas un programmas.
6.9.10. pieņemt ieteikumus, rezolūcijas un rekomendācijas.
6.9.11. apspriest Biedrības komiteju, Biedrības priekšsēža un viņa vietnieku, Biedrības pārstāvju valsts un starptautiskajās institūcijās ziņojumus.
6.9.12. svītrots.
6.10. svītrots.
6.11. Kongress nevar paust viedokli jautājumos, kuros novadu un valstspilsētu viedokļi savstarpēji atšķiras.
7. DOME – BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA
7.1. Biedrības Domi veido biedrības priekšsēdis un pašvaldību domju priekšsēdētāji, kā arī seši Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes deputāti.
7.2. Domes sēdes notiek ne retāk kā 2 (divas) reizes gadā.
7.3. Dome ir tiesīga lemt, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse no domes locekļiem.
7.4. Dome pieņem lēmumus ar klātesošo locekļu balsu vairākumu.
7.5. Svītrots.
7.6. Dome ir tiesīga:
7.6.1. ievēlēt valdi;
7.6.2. atcelt vai atsaukt no amata valdes locekļus;
7.6.3. organizēt sapulces un Kongresa lēmumu izpildi;
7.6.4. veidot pastāvīgās komitejas, apstiprināt to vadītājus un nolikumus;
7.6.5. izveidot pārstāvniecības un citas struktūrvienības (apvienības, savienības, asociācijas u. c.), apstiprināt pašvaldību pārstāvniecību un citu struktūrvienību nolikumus un struktūru;
7.6.6. apstiprināt Biedrības ieņēmumu un izdevumu tāmi;
7.6.7. izskatīt un pieņemt lēmumus par svarīgākajiem jautājumiem Biedrības mērķu sekmēšanai un Biedrības pasākumu un mantas vispārīgai pārzināšanai;
7.6.8. noteikt Biedrības mantas un līdzekļu izlietošanas kārtību;
7.6.9. izskatīt Biedrības administrācijas priekšlikumus un pieņemt lēmumus par saimnieciskās darbības veikšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, kā arī izskatīt citus priekšlikumus un iesniegumus;
7.6.10. lemt par kapitālsabiedrību izveidi un apstiprināt to vadītājus;
7.6.11. lemt par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu;
7.6.12. svītrots;
7.6.13. apstiprināt Biedrības simboliku;
7.6.14. noteikt sapulces un kongresa vietu un laiku;
7.6.15. apbalvot ar biedrības atzinības rakstu un nozīmi.
7.7. Dome nevar paust viedokli jautājumos, kuros novadu un valstspilsētu viedoklis savstarpēji atšķiras.
8. VALDE - BIEDRĪBAS PĀRVALDES INSTITŪCIJA
8.1. Valde tiek veidota, ievērojot pārstāvniecību no novadu pašvaldībām un valstspilsētu pašvaldībām. Valde sastāv no:
8.1.1. Kongresā ievēlētā Biedrības priekšsēža un viņa vietniekiem;
8.1.2. patstāvīgo komiteju priekšsēdētājiem;
8.1.3. Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētāja vai pilnvarota domes deputāta;
8.1.4. Pašvaldību, kurām noteikts reģionālās attīstības centru statuss, pārstāvja;
8.1.5. Pierīgas novadu, kas veido Rīgas metropoles areālu, pašvaldību pārstāvja;
8.1.6. piekrastes pašvaldību pārstāvja;
8.1.7. piecu plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvjiem, pa vienam no katras padomes.
8.2. svītrots.
8.3. Valde ir tiesīga:
8.3.1. ieteikt pilnvarot atsevišķus Valdes locekļus, pastāvīgo komiteju vadītājus, kā arī atsevišķa likumprojekta, normatīvā akta izstrādātājus pārstāvēt biedrību un paust viedokli konkrētajā jautājumā Latvijas Republikas Saeimā, Ministru kabinetā un citās valsts pārvaldes institūcijās, kā arī starptautiskajās organizācijās.
8.3.2. apstiprināt Biedrības administrācijas nolikumu;
8.3.3. apstiprināt Biedrības administrācijas struktūru un štatus, kā arī darba algu fondu;
8.3.4. veidot darba grupas un apstiprināt to vadītājus;
8.3.5. dot piekrišanu Biedrības atribūtikas izgatavošanai un lietošanai;
8.3.6. pēc komiteju ierosinājuma veidot sarunu grupas ikgadējām sarunām ar ministrijām un citām institūcijām
8.3.7. Ārkārtas situācijā (gadījumos, kad Biedrības priekšsēdis nespēj pildīt pienākumus) iecelt Biedrības priekšsēdi uz laiku līdz jauna Biedrības priekšsēža ievēlēšanai Kongresā.
8.4. Valdes sēdes ne retāk kā vienu reizi mēnesī (parasti mēneša pirmajā otrdienā) sasauc Biedrības priekšsēdis.
8.5. Valde ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu, atklāti balsojot.
8.6. Valdes sēdes vada Biedrības priekšsēdis vai kāds no Biedrības priekšsēža vietniekiem pēc Biedrības priekšsēža pilnvarojuma.
8.7. Valdes pilnvaru termiņš ir no ievēlēšanas brīža līdz kongresam, kas tiek rīkots pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
9. IZPILDINSTITŪCIJA
9.1. Biedrības izpildinstitūcija ir Biedrības priekšsēdis.
9.2. Biedrības priekšsēdis:
9.2.1. vada Biedrības darbu;
9.2.2. vada Biedrības sapulces, kongresa, domes un valdes darbu;
9.2.3. pārstāv Biedrību;
9.2.4. risina citus Biedrības kompetences jautājumus, kas nav valdes, domes, kongresa vai sapulces kompetencē.
9.3. Par Biedrības priekšsēdi var tikt ievēlēts Latvijas Republikas pilsonis, kas ievēlēts par pašvaldības deputātu pašreizējā vai iepriekšējā sasaukumā.
9.4. Biedrības priekšsēža amats ir algots. Biedrības priekšsēža alga ir vienāda ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājam noteikto algu.
9.5. Ja Kongress priekšsēdi atsauc, tad pārvēlēšana notiek pirms pilnvaru termiņa beigām.
9.6. Biedrības priekšsēža prombūtnē uz viņa rīkojuma pamata viņa pienākumus, kas noteikti 9.2.1., 9.2.3. un 9.2.4. apakšpunktā var pildīt norīkots biedrības administrācijas pārstāvis.
9.7. Biedrības priekšsēža pilnvaru termiņš ir no ievēlēšanas brīža līdz kongresam, kas tiek rīkots pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
10. CITAS INSTITŪCIJAS
10.1. Biedrības institūcijas ir pastāvīgās komitejas, darba grupas un Biedrības priekšsēža vietnieki.
10.2. Pastāvīgās komitejas izveido dome.
10.3. Pastāvīgo komiteju nolikumu pieņem dome. Komitejas sastāvā var būt ne mazāk kā 15 locekļi. Jebkurš biedrs ir tiesīgs pieteikt savus pārstāvjus darbam komitejā komiteju nolikumā noteiktajā laikā.
10.4. Pastāvīgo komiteju kompetencē ietilpst:
10.4.1. situācijas novērtēšana;
10.4.2. normatīvo aktu projektu izvērtēšana;
10.4.3. kopējās pozīcijas veidošana domju , kongresu un sapulču starplaikos;
10.4.4. priekšlikumu sagatavošana par pašvaldību attīstību.
10.5. Pastāvīgās komitejas ir tiesīgas veidot darba grupas.
10.6. Darba grupas izveido un to locekļus ieceļ valde vai pastāvīgā komiteja, nosakot tām konkrētus uzdevumus.
10.7. Darba grupu kompetencē ietilpst konkrētā uzdevuma veikšanai nepieciešamā:
10.7.1. situācijas novērtēšana;
10.7.2. kopējo pozīciju veidošana;
10.7.3. priekšlikumu sagatavošana.
10.8. Biedrības priekšsēdim ir divi vietnieki. Biedrības priekšsēža vietniekus apstiprināšanai Kongresā virza pa vienam no novadiem un valstspilsētām. Biedrības priekšsēža vietniekiem ir:
10.8.1. veto tiesības kopīgu lēmumu pieņemšanā. Veto tiesības var tikt realizētas Kongresā, Domē un Valdē, ja to atbalsta vairāk nekā puse no novadu vai valstspilsētu pārstāvjiem;
10.8.2. Tiesības Biedrības priekšsēža prombūtnē uz Biedrības priekšsēža pilnvarojuma pamata pildīt Biedrības priekšsēža pienākumus.
11. STRUKTŪRVIENĪBU IZVEIDOŠANA
11.1. Biedrības darbības īstenošanai Dome var izveidot pārstāvniecības un citas struktūrvienības (apvienības, asociācijas u. c.). Biedrības struktūrvienības nav juridiskas personas. Tās darbojas saskaņā ar izstrādātajiem un Domē pieņemtajiem nolikumiem.
11.2. Biedrības struktūrvienības:
11.2.1. izvirza pārstāvjus Biedrības komitejām un darba grupām;
11.2.2. veido pašvaldību apvienībās un asociācijās apvienoto pašvaldību nostāju Saeimā, Ministru kabinetā un Biedrībā izskatāmos jautājumos;
11.2.3. sadarbojas ar citu valstu radnieciskām pašvaldību apvienībām un asociācijām;
11.2.4. sadarbojas ar citu valstu radnieciskām pašvaldību organizācijām.
12. REVIDENTS
12.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revīzijas komisija un zvērināts revidents, kuru izvēlas revīzijas komisija. Lai veiktu finanšu revīzijas un lai sagatavotu revīzijas pārskatu, tiek uzaicināts zvērināts revidents. Revīzijas komisijas un revidenta pilnvaru termiņš ir četri gadi.
12.2. Revīzijas komisija darbojas pēc kongresā apstiprināta Nolikuma.
12.3. Kongresam ir tiesības ievēlēt Revīzijas komisiju 5 cilvēku sastāvā no biedru pārstāvjiem.
12.4. Revīzijas komisijas loceklis nevar būt valdes loceklis.
12.5. Revīzijas komisija no sava vidus ievēl priekšsēdētāju.
12.6. Revīzijas komisija un revidents veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju un sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.
12.7. Revīzijas komisija kontrolē arī sapulces, kongresa, domes un valdes lēmumu izpildi un statūtu ievērošanu.
12.8. Revīzijas komisija un revidents savā ziņojumā sapulcei dod atzinumu par to, vai gada pārskats ir pareizi sastādīts, vai atbilst likumiem, statūtiem, vai ieraksti Biedrības grāmatās atbilst attaisnojošiem dokumentiem, vai bilance sniedz skaidru un patiesu pārskatu par Biedrības stāvokli un vai Biedrības priekšsēdis iesniedzis revidentam visas nepieciešamās ziņas, dokumentus un paskaidrojumus gada pārskata pārbaudīšanai.
12.9. Revīzijas komisijas priekšsēdētājs vai pilnvarotie pārstāvji ir tiesīgi piedalīties visos Biedrības institūciju pasākumos.
12.10. Revīzijas komisija lēmumus pieņem sēdēs. Revīzijas komisijas sēdē komisija ir tiesīga pieņemt lēmumus, ja piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem. Lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā puse no klātesošajiem revīzijas komisijas locekļiem.
12.11. Ja uz revīzijas komisijas kārtējo sēdi nav ieradies šo statūtu 12.10. apakšpunktā noteiktais revīzijas komisijas locekļu skaits, šajā sēdē paredzēto jautājumu izskatīšanai revīzijas komisijas priekšsēdētājs ne agrāk kā pēc 3 dienām un ne vēlāk kā pēc 7 dienām sasauc atkārtotu sēdi.
12.12. Revīzijas komisija sagatavo atzinumu par revīzijas rezultātiem, kas tiek iesniegts sapulcei.
12.13. Revīzijas komisija veic revīziju ne retāk kā vienu reizi gadā.
12.14. Revīzijas komisijas pilnvaru termiņš ir no ievēlēšanas brīža līdz kongresam, kas tiek rīkots pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
13. BIEDRĪBAS LIKVIDĀCIJA
13.1. Biedrības darbība izbeidzas atbilstoši likuma normām.
13.2. Sapulce ieceļ Biedrības likvidatoru.
13.3. Biedrības likvidācijas uzsākšanu likvidatori izsludina likumdošanā noteiktajā kārtībā.
13.4. Likvidatori paziņo Biedrību un nodibinājumu reģistram lēmumu par Biedrības darbības izbeigšanu. Pieteikumam jāpievieno sapulces protokola izraksts, jānorāda likvidatora vārds, uzvārds, personas kods un dzīves vieta.
13.5. Kreditoru prasījumi un citas pretenzijas apmierināmi Biedrību un Nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā.
13.6. Manta pēc kreditoru prasību apmierināšanas tiek nodota organizācijai ar līdzīgu mērķi, kuru nosaka sapulce
Biedrības priekšsēdis Gints Kaminskis
Šis dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.
Statūti apstiprināti Rīgā (attālināti), 2021.gada 29.novembrī