Dalībnieku apvienības un savienības
LPS ietvaros darbojas:
- Reģionālo attīstības centru apvienība;
- Pierīgas pašvaldību apvienība;
- Sēlijas novadu apvienība;
- Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācija;
- Latvijas pašvaldību jaunatnes lietu atbalsts tīkls;
- Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija;
- Piekrastes pašvaldību apvienība;
- Pašvaldību sociālās aprūpes institūciju apvienība;
- Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienība;
- Sabiedrība ar dvēseli – Latvija;
Lai nodrošinātu asociācijas stabilitāti, LPS biedri var būt tikai pašvaldības kā juridiskas personas, un biedru vidū nav nevienas fiziskas personas. Tas nozīmē, ka pašvaldību domju vēlēšanas neietekmē LPS stabilitāti.
Lai iestātos LPS, kā arī, lai izstātos no organizācijas, ir nepieciešams pašvaldības domes lēmums.
Konkrēto pašvaldību LPS pārstāv tās priekšsēdis, savukārt uz pasākumiem, kuros nav jābalso, var ierasties jebkurš pašvaldības darbinieks. Ja nolemts balsstiesības (kongresā, Domē, Valdē, pastāvīgajā komitejā) deleģēt kādam citam, tad par to lemj pašvaldības lēmējinstitūcija – dome, kā tas paredzēts likumā “Par pašvaldībām”.
30 gadu darbības laikā LPS radušās būtiskas atziņas saistībā ar biedru iesaisti:
● pieņemot lēmumus, politikas veidošanas jautājumos maksimāli jāiesaista politiķi,
● jautājumos, kas saistīti ar pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu, jāiesaista pēc iespējas plašāks pārstāvju loks, tajā skaitā profesionāļi, kas darbojas pašvaldībās,
● apstākļos, kad visas pašvaldības nav iestājušās, pasākumos maksimāli jāiesaista arī pašvaldības, kas nav LPS niedri, veidojot priekšnosacījumus savstarpējai uzticībai un iesaistei nākotnē.
LPS izvēlētā dalības sistēma izrādījās ļoti veiksmīga, jo pamatmērķis bija biedru interešu pārstāvēšana un kopīgas politikas veidošana.
Kopš pirmajām pašvaldību vēlēšanām 1994.gadā ir mainījies gan pašvaldību skaits Latvijā, gan arī LPS biedru skaits.
LPS biedru skaits, kas fiksēts LPS kongresu mandātu komisiju ziņojumos: 1992. gadā -157, 1994. gadā - 272, 1997. gadā - 271, 2000. gadā - 497, 2003. gadā - 502, 2006. gadā - 526, 2009. gadā - 118, vēlāk 119 (Krāslava 2018. gadā pieņēma lēmumu atgriezties Pašvaldību savienības sastāvā), 2019. gadā - 118 (Daugavpils pilsēta pieņēma lēmumu izstāties no Pašvaldību savienības).