Lai varētu jums piedāvāt labāku saturu, lapā tiek izmantotas sīkdatnes. Apmeklējot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai.
Sapratu

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) mērķis ir apvienot un organizēt pašvaldību izpildinstitūciju vadītājus, lai:

1.1. attīstītu starppašvaldību kontaktus, sekmētu vispārējo sadarbību, pieredzes  apmaiņu un pašvaldību attīstību;

1.2. paaugstinātu dalībnieku kvalifikāciju;

1.3. piedalītos LPS lēmumu izstrādē un izpildē;

1.4. rūpētos par dalībnieku tiesisko aizsardzību;

1.5. pārstāvētu LPIA dalībnieku intereses Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un citās starptautiskajās pašvaldību izpildvadītāju intereses pārstāvošās institūcijās.

LPIA dalībnieki ir pašvaldības – LPS biedri. Iestāšanās LPIA un izstāšanās no tās notiek, pamatojoties uz pašvaldības pieteikumu/atteikumu.

Dalībnieku LPIA pārstāv pašvaldības izpilddirektors un (vai) viņa vietnieks, kā arī pašvaldības deleģētas personas.

Kontakti un vadība:
LPIA Valdes priekšsēdētājs Uģis Fjodorovs (Madonas novada pašvaldības izpilddirektors)

E-pasts: ugis.fjodorovs@madona.lv

Tālrunis: 28382616

No LPS puses LPIA darbu koordinē padomniece Sniedze Sproģe, e-pasts: sniedze.sproge@lps.lv

LPIA Valdes sastāvs:

Priekšsēdētājs: Uģis Fjodorovs (Madonas novads, Vidzemes reģions);

Rīgas valstspilsēta: Jānis Lange (izpilddirektors);

Valstspilsētas: Aldis Ābele (Ventspils);

Valstspilsētas ar novadiem: Evija Voitkāne (Valmieras valstspilsēta un novads), LPIA priekšsēdētāja vietniece;

Pierīgas reģions: Jolanta Jansone (Ķekavas novads); 

Kurzemes reģions: Kristaps Osis (Saldus novads);

Zemgales reģions: Agris Vilks (Dobeles novads);

Latgales reģions: Sergejs Jakovļevs (Ludzas novads);

LPIA sanāksmju videoieraksti pieejami LPS YouTube kanāla LPIA atskaņošanas sarakstā

Iepriekšējais
Nākamais

Pašvaldību izpilddirektori dalās pieredzē ar atskurbināšanas funkcijas īstenošanu

Foto: Māris Lazdāns

Latvijas Pašvaldību izpilddirektoru asociācijas (LPIA) novembra sanāksmē Ķekavas novadā kā viens no aktuālajiem jautājumiem bija atskurbināšanas funkcijas nodrošināšana, un ar līdzšinējo pieredzi dalījās arī Balvu pašvaldība, kas vienlaikus sadarbojas arī ar vairākām blakus esošajām pašvaldībām.

Sanāksmes videoieraksts pieejam LPS YouTube kanālā vai atverot šo saiti

Pirms dalīšanās pieredzē par atskurbināšanas pakalpojuma sniegšanas pienākumu informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Ilze Oša. Balvu novada Pašvaldības policijas priekšniece Rita Kravale sanāksmes dalībniekus informēja, ka novads atskurbināšanas pakalpojuma nodrošināšanā sadarbojas ar Alūksnes, Madonas, Smiltenes un Gulbenes novadiem, atzīstot, ka šīs funkcijas nodrošināšana ir finanšu ietilpīga. Pakalpojuma nodrošināšanā tiek piesaistīts Latvijas Sarkanais krusts.

Diskusijā noskaidrojās, ka atsevišķas pašvaldības šo pakalpojumu nodrošina pašas, savukārt vairākas citas ir noslēgušas līgumus ar nevalstiskajām organizācijām, kas ir specializējušās atskurbināšanas pakalpojumu sniegšanā. Tomēr sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka ir nepieciešams valsts budžeta finansējums, lai pašvaldības varētu nodrošināt atskurbtuvju darbību un algot darbiniekus.

par aktualitātēm likumsargu darbībā izpilddirektorus informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis, tostarp informējot par karu Ukrainā un valsts drošību saistībā ar nelikumīgiem robežpārkāpējiem. Savukārt Valsts policijas Galvenās Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks, Koordinācijas un kontroles pārvaldes priekšnieks Ansis Pumpurs informēja par plānotajām strukturālajām reformām, kuru mērķis ir uzlabot policijas darbu, kā arī par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredz lielāk atbildību dzērājšoferiem un sadarbību ar pašvaldībām dažādu drošības pasākumu īstenošanā.

Par Valsts kontroles un pašvaldību sadarbību pēc administratīvi teritoriālās reformas klātesošos informēja Valsts Kontroles Padomes loceklis, Piektā revīzijas departamenta direktors Edgars Korčagins. Viņš atklāja, ja Valsts kontrole arvien vairāk uzmanības pievērsīs lietderības revīzijām, kā arī domā, kā atvieglot darbu pašvaldībās.

Savukārt uzņēmuma "Clean Living" vadītāja Zanda Briķe klātesošos iepazīstināja ar bioloģiski noārdāmajiem maisiņiem. Viņa uzsvēra, ka samazinot pārtikas atkritumu apjomu, jēgpilni tos savācot, ir iespējams samazināt atkritumu poligonos noārdāmo masu. Izpilddirektori tika iepazīstināti ar Dānijas pieredzi bioloģisko noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kur konstatēts, ka bioloģiski noārdīties spējīgie virtuves spainīši un maisiņi, kas ražoti no kukurūzas cietes, kopējo atkritumu sistēmu nesadārdzina, turklāt šādu atkritumu nonākšana augsnē, uzlabo to.

Sanāksmes protokols
Labākais novads, lai augtu - Ķekava
Biodegradējami risinājumi atkritumu apsaimniekošanai
PAR AKTUĀLO SITUĀCIJU ATSKURBTUVJU IZVEIDĒ UN PAŠVALDĪBU LIKUMA REGULĒJUMU
Atskurbināšanas pakalpojuma sniegšana Balvu novadā
IeM - Aktualitātes sabiedriskās drošības un kārtības nodrošināšanā
Valsts kontroles un pašvaldību sadarbības attīstība pēc ATR Informācija par aktuālajām revīzijām pašvaldībās