5. oktobrī notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā tika skatīts Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokola projekts. Sēdē piedalījās arī Ministru prezidents Māris Kučinskis. Sēdes laikā, izskatot Ministru kabineta un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, ar Ministru prezidentu tika panāktas vairākas papildu vienošanās, tai skaitā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem pašvaldību budžetā un garantijām nodokļa prognozes izpildei. Pēc diskusijām LPS domnieki ar balsu vairākumu pilnvaroja LPS priekšsēdi Andri Jaunsleini protokolu parakstīt.
Saskaņā ar vienošanās un domstarpību protokolu 2017. gadā pašvaldībām piekritīgā IIN ieņēmumu daļa saglabāsies 80% apmērā, kaut pašvaldībām būtiski pieaugs izdevumi saistībā ar izmaiņām pedagogu darba samaksas apmērā un valsts budžeta mērķdotācijas pašvaldību izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai aprēķinā un sadalē. Nākamajā gadā prognozētie iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību budžetā ir 1 312,1 milj. euro, pārējo pašvaldību budžetā ieskaitāmo nodokļu ieņēmumu summa tiek prognozēta 213 milj. euro apmērā (bez IIN ieņēmumiem pašvaldību budžetā vēl tiek ieskaitīti nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, daļa no dabas resursu nodokļa un azartspēļu nodokļa ieņēmumiem).
Lai arī valstī vidējais pašvaldību vērtēto ieņēmumu pieaugums pēc izlīdzināšanas atbilstoši pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinam ir 6,5%, divām pašvaldībām – Viļānu novadam un Zilupes novadam – 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu būs ieņēmumu samazinājums. Saskaņā ar izlīdzināšanas aprēķinu kopējais izlīdzināto vērtēto ieņēmumu pieaugums sadalās šādi: 57% no kopējā izlīdzināto vērtēto ieņēmumu palielinājuma piekrīt deviņām republikas pilsētām, 19% - Rīgas plānošanas reģiona novadiem, 7% - Zemgales plānošanas reģiona novadiem, 7% - Vidzemes plānošanas reģiona novadiem, 6% - Kurzemes plānošanas reģiona novadiem un 4% - Latgales plānošanas reģiona novadiem.
Ministru kabineta un LPS 2017. gada vienošanās un domstarpību protokolā nozīmīgu daļu veido izglītības jomas jautājumi un par lielāko daļu no tiem ir panākta vienošanās. Protokolā ir paredzēts, ka līdz šā gada beigām tiks izvērtētas pašvaldību internātskolu attīstības iespējas un iespējamie risinājumi internātskolu finansēšanai turpmākajos gados, t. sk. izskatot iespēju internātskolu darbību nodrošināt no valsts budžeta līdzekļiem; līdz 2017. gada 1. martam tiks izvērtētas pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu attīstības iespējas, nosakot finansējuma sadalījumu starp valsts budžetu un pašvaldības budžetu, kā arī izstrādāts profesionālās izglītības iestāžu programmu finansējuma modelis neatkarīgi no profesionālās izglītības iestādes dibinātāja, t.sk. izvērtējot iespēju no valsts budžeta finansēt mācību stipendijas. Tāpat paredzēts, ka Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju līdz nākošā gada 1.martam izstrādāt risinājumus to skolu, kuras varētu skart likvidācija vai reorganizācija, pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem.
Protokolā ir vienošanās arī par citu ministriju (Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) u.c.) atbildības jomās esošajiem jautājumiem. Tostarp:
- Satiksmes ministrija, sadarbojoties ar plānošanas reģioniem, izvērtēs nepieciešamību sakārtot tos autoceļus, kas funkcionāli ir saistīti ar izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā mainīto transporta plūsmu un regularitāti, un attiecīgi finansējuma pieaugumu ceļiem novirzīs valsts vietējo un reģionālo autoceļu sakārtošanai;
- VARAM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju izvērtēs un piedāvās valdībai iespējamos risinājumus Pierīgas reģiona pirmsskolas izglītības iestāžu un vispārizglītojošo izglītības iestāžu infrastruktūras attīstībai, tai skaitā piesaistot valsts budžeta un Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Domstarpības starp abām pusēm protokolā saglabājās tādos jautājumos, kā pārejas perioda dotācijas pagarināšana tām pašvaldībām, kurām vērtētie ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu samazināsies; valsts budžeta atbalsts pašvaldībām uzņēmējdarbības veicināšanai; par finansējumu pašvaldību valdījumā nodotās valsts īpašumā esošās jūras piekrastes joslas apsaimniekošanai u.c.
“Runājot par protokolu, jāuzsver, ka ir panākta vienošanās divās trešdaļās jautājumos, kas ir labs rādītājs, jo kompromiss ir nevis tad, kad visi visam piekrīt, bet aizstāv savu nostāju, diskutējot un vienojoties. Atzinīgi vērtēju Latvijas Pašvaldību savienības darbu, kā arī pateicos par sadarbību ministrijām un pašvaldībām,” savā runā uzsvēra LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
“Jebkura vienošanās parasti ir divu vai vairāku pušu rezultāts. Ja neviena no pusēm nenostājas spēka pozīcijā, bet izturas ar izpratni, tad arī rezultāts zināmā mērā ir labs un prognozējams. Atsevišķos gadījumos, kad nav panāktas vienošanās, būtiski, lai vienmēr būt argumenti tam, kas tiek darīts un kāpēc tieši tā,” savu viedokli pauda ministru prezidents Māris Kučinskis.
Savukārt Domes sēdes otrajā daļā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera pasniedza “Publisko Pakalpojumu Gada balvu” Liepājas, Cēsu un Raunas novadiem. Plašāka informācija: http://www.chamber.lv/lv/content/jaunumi/628.
Jana Bunkus un Lāsma Ūbele,
LPS padomnieces
Saskaņā ar LPS statūtiem, Dome ir biedrības pārvaldes institūcija. Plašāk par LPS Domes funkcijām: http://www.lps.lv/lv/par-lps/biedriba/statuti.