Šī gada 22.maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) un Veselības ministrijas (VM) ikgadējās sarunas, kuru laikā pārrunāja un vienojās par turpmāko sadarbību pašvaldībām būtisku jautājumu risināšanā ārstniecības pakalpojumu un neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamības, reģionālo slimnīcu attīstības, sekundāro ambulatoro veselības pakalpojumu finansēšanas u.c. jomās.
Sarunas vadīja LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un veselības ministrs Hosams Abu Meri.
VM informēja klātesošos, ka saskaņā ar 21.maijā valdībā pieņemto Informatīvo ziņojumu “Par primārās veselības aprūpes stiprināšanu” kopā ar pašvaldībām jau šogad ir plānots pilnveidot esošo ģimenes ārstu prakšu kartējumu. Nacionālais veselības dienests kopā ar pašvaldībām noteiks - vajadzīgo primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu - ģimenes ārstu prakšu pamatprakšu un otro pieņemšanas vietu -, kā arī feldšerpunktu izvietojumu un skaitu. Kartējumu plānots pabeigt 2024. gada nogalē un pēc tam aktualizēt ik gadu.
VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka norādīja, ka pašvaldības iesaiste un atbalsts reģionos ir nepieciešams pacientu nokļūšanas nodrošināšanai līdz ģimenes ārstu praksei, kā arī prakses nodrošināšanai ar atbilstošām telpām. Tāpēc puses vienojās, ka VM organizēs tikšanos ar Konkurences padomi un LPS, lai pārrunātu jautājumu par pašvaldību iespējām sniegt atbalstu ārstniecības iestādēm pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai. Vienlaikus LPS priekšsēdis vērsa uzmanību uz Satiksmes ministrijas iesaisti, nodrošinot sabiedriskā transporta kustību un ceļu remontu.
Tāpat puses vienojās par sadarbību arī stacionāro un sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, kā arī slimnīcu sadarbības tīkla pilnveidošanai. Saglabājot esošo slimnīcu tīklu – 36 slimnīcas visā Latvijā, VM vērtē turpmāku medicīnisko profilu nodrošināšanu slimnīcās, analizējot slimnīcu rādītājus, kā arī vērtējot pakalpojumu pieejamību. Līdz 2025. gada aprīlim iesniegs valdībā informatīvo ziņojumu par plānotajām prasībām stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu pamatprofiliem un pārskatītiem tarifiem, ko plānotas ieviest 2026.gada 1. janvārī, nosakot katrā slimnīcā nodrošināmos veselības aprūpes pakalpojumus, nepieciešamos cilvēkresursus un materiāltehnisko nodrošinājumu. Savukārt jau šogad papildu finansējums tiks novirzīts slimnīcu Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļām. Valdība 30. aprīlī pieņēma Informatīvo ziņojumu par slimnīcu tīkla attīstību, kas paredz veikt pasākumus, kas vērsti uz ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību un efektīvu slimnīcu tīkla pārvaldību, ko nosaka gan pieejamie finanšu, gan cilvēkresursi nozarei.
Sarunās viens no nozīmīgākajiem jautājumiem bija par sekundāro ambulatoro pakalpojumu pieejamību un kārtību, kādā līdzekļi var tikt pārdalīti starp programmām vienas ārstniecības iestādes vai reģiona līmenī. Pašvaldību un veselības aprūpes iestāžu pārstāvji pauda bažas par pastāvošo situāciju un nepietiekamo finansējumu, ņemot vērā pieejamās kvotas. Diskusiju rezultātā puses vienojās, ka Veselības ministrija līdz 2024.gada 21.jūnijam organizē tikšanos ar veselības aprūpes iestādēm par risinājumiem, kritērijiem, kārtību veselības aprūpes finansējuma pārdalei, lai nodrošinātu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem reģionos.
Kopīgi plānots risināt jautājumu par valsts apmaksātas zobārstniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, tostarp mobilā zobārstniecības autobusa izbraukuma nepieciešamību. Pašvaldības sarunās uzsvēra vajadzību uzlabot zobārstniecības pakalpojumu pieejamību bērniem reģionos.
VM valsts sekretāre Agnese Vaļuliene uzsvēra darbu pie sistēmiskām pārmaiņām – klīnisko universitāšu slimnīcu lomas stiprināšanu un efektīvāka slimnīcu pārvaldes modeļa izveides, kas ietvertu arī iespējamu valsts līdzdalību reģionālo slimnīcu pārvaldē. Jau ziņots, ka norit darbs pie valsts līdzdalības izvērtējuma reģionālajās slimnīcās, kā pilotprojektu īstenojot valsts līdzdalības iegūšanu Daugavpils Reģionālās slimnīcas pārvaldībā. Pēc izvērtējuma Veselības ministrija sagatavos informatīvo ziņojumu par valsts iespējamo līdzdalību šajā reģionālajā slimnīcā. Līdzdalības iegūšana varētu būt kā Daugavpils valstspilsētas pašvaldības kapitāldaļu nodošana bez atlīdzības valstij; Veselība ministrijai veicot naudas ieguldījumu SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” pamatkapitālā, pretim saņemot kapitāla daļas; vai valdībai jālemj par valsts līdzdalību SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca”.
Tikšanās laikā pārrunāja arī jautājumus par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu pārklājumu valstī un reaģētspēju uz izsaukumiem. NMPD direktore Liene Cipule uzsvēra, ka divu cilvēku brigāde un brigāžu tīkla regulāra pārskatīšana ir veids, ka nodrošināt augstu reaģētspēju. Puses vienojās, ka NMPD turpmāk informēs pašvaldības par plānotajām izmaiņām, kas ietekmē neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību iedzīvotājiem.
Sarunās Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Alergoloģijas un pulmonoloģijas profila virsārste Ineta Grantiņa informēja par esošo situāciju un nepieciešamo atbalsta sistēmu izglītības iestādēs un to darbinieku apmācību, lai bērnudārzos un skolās sniegtu pirmo palīdzību bērniem ar smagām alerģijām, tai skaitā dzīvību apdraudošās anafilakses gadījumā. Puses vienojās, ka BKUS ārsti piedalīsies LPS Izglītības un kultūras komitejas sēdē, lai informētu izglītības iestādes par iespēju izmantot BKUS organizētās mācības izglītības iestāžu darbiniekiem.
Pasākuma noslēgumā Ogres novada pašvaldība dalījās ar labo pieredzi veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumu īstenošanā, it īpaši izglītības iestādēs. Tika uzsvērts, ka iedzīvotāju paradumu maiņai jāīsteno dažāda rakstura aktivitātes. Vienlaikus jāveicina arī apziņa par katra paša personīgu atbildību savas veselības saglabāšanā un uzlabošanā, kas būtu papildu stimuls paradumu maiņai.
Latvijas Pašvaldību savienība
Veselības ministrija