Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Statūtu 2.2.1. apakšpunkts noteic, ka LPS uzdevumi ir pārstāvēt biedrības un tās biedru intereses un aizstāvēt to tiesības valsts varas un pārvaldes institūcijās. Savukārt Statūtu 2.2.4. apakšpunkts noteic, ka LPS uzdevums ir nodrošināt pašvaldības ar tām nepieciešamo informāciju un pakalpojumiem. Ņemot vērā, ka šobrīd ir kļuvis aktuāls jautājums un notiek diskusijas par to, vai pašvaldības domes deputāta izslēgšanai no komitejas vienmēr ir nepieciešams iesniegums, nosūtām visām pašvaldībām LPS viedokli par likuma “Par pašvaldībām” 55. panta piemērošanu.
Pašvaldības domes kā vēlētas institūcijas darbības galvenie noteikumi ir noteikti likumā “Par pašvaldībām” (ārējais normatīvais akts). Deputātu tiesības un pienākumi ir noteikti ne tikai Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā (turpmāk – statusa likums) (ārējais normatīvais akts), kurā tiek dotas garantijas šo deputāta pilnvaru realizācijai, bet deputāta tiesības un pienākumi izriet arī no citiem likumiem, tajā skaitā no likuma “Par pašvaldībām” (turpmāk – likums). Likums nosaka, ka pašvaldības domes darbs cita starpā organizējams caur komitejām, likums nosaka minimālo un maksimālo komitejas locekļu skaitu un to, ka pēc iespējas jāievēro proporcionalitāte deputātu skaitam no politikām partijām un vēlētāju apvienībām. Tāpat likums nosaka, kādas komitejas ir jāveido obligāti, pieļaujot, ka pašvaldībā var būt izveidotas arī citas komitejas, ko izlemj paši pašvaldības domes deputāti. Citus noteikumus komiteju izveidošanai likums neparedz. Lēmumu par komiteju izveidošanu pieņem deputāti, kas ir ievēlēti brīvās un demokrātiskās vēlēšanās. Deputāti balso brīvi, balstoties uz iekšējo pārliecību, subjektīviem kritērijiem un politisko pārliecību. Līdz ar to pašvaldības domes lēmums par komiteju izveidošanu nav ne normatīvais akts, ne administratīvais akts. Tas ir politisks lēmums.
2016. gadā izdotajā administratīvo tiesību mācību grāmatā ir atzīts, ka “Politisks lēmums ir lēmums, kura pamatā ir politiski, nevis juridiski apsvērumi, un tāpēc tā izdevējam nav nepieciešams to juridiski pamatot. Ir divu veidu politiski lēmumi:
- ar tiesiskām sekām;
- bez tiesiskām sekām. [..]
Augstākā tiesa ir norādījusi, ka politiska lēmuma nošķiršanai no administratīvā akta izmantojami šādi kritēriji:
- pieņemšanas procedūra (politisku lēmumu parasti pieņem balsojot);
- institūcijai, kas lēmumu pieņem, ir demokrātiski leģitīms raksturs;
- lēmuma būtība ir atkarīga no pieņēmēja politiskās gribas un uzticības.
Pirmie divi no iepriekšminētajiem kritērijiem nav izšķiroši. [..] Tādēļ vienīgais politiska lēmuma un administratīvā akta nošķiršanas kritērijs ir fakts, ka no tiesiskā regulējuma neizriet prasība lēmumu pamatot.”
Būtiski pieminēt, ka gan likuma 50. panta ievaddaļa (Dome no domes deputātiem ievēlē pastāvīgās komitejas ..), gan statusa likuma 5. panta otrā daļa ([..] Deputātam ir tiesības .. vēlēt visas institūcijas un amatpersonas, kas saskaņā ar likumu vai domes lēmumu ir jāievēlē attiecīgajā pašvaldībā; .. tikt ievēlētam domes institūcijās un amatos, ja citos likumos nav noteikti ierobežojumi) runā par komitejas locekļiem kā vēlētām amatpersonām. Personas tiesības vēlēt un tikt ievēlētam ir personas politisko tiesību sastāvdaļa. Brīdī, kad persona ir ievēlēta par pašvaldības domes deputātu, viņas politiskās tiesības nebeidzas, tās turpinās. Arī esot pašvaldības domes deputātam, persona turpina realizēt savas politikās tiesības, vēlot pašvaldības institūcijas un amatpersonas un tiekot ievēlēta domes institūcijās un amatos.
Tā kā pašvaldības komitejas locekļa amats ir vēlēts amats, tas nav un nevar būt patstāvīgs kā darba attiecībās balstīts amats. Mainoties politiskajai situācijai, var mainīties arī komiteju sastāvs, jo vēlēšanu procesā deputāti balstās tikai uz savu iekšējo pārliecību, subjektīviem kritērijiem un politisko pārliecību.
Likuma 55. pants noteic pašvaldības deputāta pienākumu būt vismaz vienā no pašvaldības domes izveidotajām komitejām. Ja deputāts kādu viņam svarīgu iemeslu dēļ nevar vai nevēlas pildīt savus pienākumus konkrētajā komitejā, viņam atbilstoši likuma 55. panta otrajai daļai ir pienākums iesniegt domei rakstveida iesniegumu un pašvaldības domei ir jāpieņem lēmums par deputāta atbrīvošanu no viņa pienākumu pildīšanas konkrētajā komitejā, vienlaikus lemjot par cita deputāta ievēlēšanu komitejā. Tādējādi deputāts savu pienākumu pildīšanu komitejā var izbeigt tikai tad, kad viņš ir izteicis šādu gribu un pašvaldības dome šo gribu ir apstiprinājusi ar attiecīgu domes lēmumu. Šādā gadījumā, kad deputāts pats ir izteicis gribu izbeigt pildīt kāda komitejas locekļa amata pienākumus, viņa politiskajai partijai vai vēlētāju apvienībai ir tiesības izvirzīt jaunu komitejas locekli, turklāt ievērojot likuma 54. panta nosacījumus par to, ka komitejā pēc iespējas proporcionāli jānodrošina katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaits no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaita (turpmāk – proporcionalitātes princips).
LPS uzskata, ka likuma 55. panta regulējums ir attiecināms tikai uz deputāta pienākumu izpildi, nevis uz jebkuru gadījumu, kad tiek mainīts komitejas sastāvs. Uzskatām, ka proporcionalitātes principa pārkāpuma novēršana nav vienīgais gadījums, kad pašvaldības dome ir tiesīga grozīt komitejas sastāvu. Šādu uzskatu pamatojam ar to, ka gadījumā, ja deputāts ir tikai tās vienas komitejas sastāvā, no kuras viņš lūdz pašvaldības domi viņu atbrīvot, pašvaldības domei ir jālemj, kādas citas komitejas sastāvā viņu ievēlēt, lai nodrošinātu likuma 55. panta pirmās daļas nosacījumu ievērošanu par to, ka katram deputātam ir jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Ja pašvaldības domē komiteju sastāvā ir ievēlēts viss nepieciešamais komitejas locekļu skaits un pēc iespējas ir nodrošināts proporcionalitātes princips, tad pašvaldības domes pienākums un atbildība ir nodrošināt jaunu komitejas sastāvu, pēc iespējas nodrošinot arī proporcionalitātes principa ievērošanu. Tāpat pašvaldības domes pienākums un atbildība ir pārskatīt komiteju sastāvu, pēc iespējas ievērojot proporcionalitātes principu, arī tajos gadījumos, kad deputāta pilnvaras izbeidzas pirms termiņa, deputāta pilnvaras ir noliktas uz laiku vai anulētas.
Tā kā likuma 21. panta pirmā daļas 10. punkts noteic, ka tikai dome var ievēlēt vai atlaist (atbrīvot no pienākumiem) domes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, pastāvīgo komiteju locekļus un revīzijas komisijas locekļus, tad komiteju sastāva noteikšana vai grozīšana ir pašvaldības domes ekskluzīva kompetence.
LPS uzskata, ka komitejas ir ne tikai politisko tiesību un interešu realizēšanas instruments, bet arī darba organizēšanas sastāvdaļa. Atbilstoši likuma 50. pantam komitejas sagatavo jautājumus izskatīšanai domes sēdē; sniedz atzinumus jautājumos, kas ir komitejas kompetencē; pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā kontrolē pašvaldības iestāžu darbu; izskata pašvaldības iestāžu budžeta projektus un iesniedz tos finanšu komitejai; apstiprina un kontrolē pašvaldības iestāžu izdevumu tāmes un veic citus pienākumus atbilstoši pašvaldības nolikumam.
Tāpat arī Augstākās tiesas Senāts 2003. gada 17. septembra spriedumā lietā nr. SKC-303 ir atzinis, ka amatpersonas ievēlēšana un atrašanās amatā ir tieši atkarīga nevis no darba līgumā paredzētajiem nosacījumiem, bet gan no deputātu vairākuma politiskās gribas un uzticības, kas ir subjektīvi jēdzieni un kā tādi nav reglamentēti tiesību normās. Arī Administratīvā rajona tiesa 2005. gada 11. jūlija spriedumā lietā nr. C12184703; A168-05/9 ir atzinusi, ka pašvaldības domes lēmums par komitejas izveidošanu jaunā sastāvā ir politisks lēmums, kā arī atzinusi, ka likuma 55. panta otrā daļa nenozīmē, ka dome citā gadījumā nav tiesīga pieņemt lēmumu izslēgt no komitejas sastāva komitejas locekli vai izveidot komiteju jaunā sastāvā.
Pamatojoties uz minēto, LPS uzskata, ka likuma 55. pantu nevar tulkot šauri. Tas ir jāskata plašāk un kontekstā arī ar citām normām ne tikai likuma 21. panta otrās daļas 10. punktu. LPS uzskata, ka pašvaldības dome, lai nodrošinātu demokrātijas principa ievērošanu, optimālu pašvaldības darba organizēšanu un veicinātu politisko procesu norisi pašvaldības domē, ir tiesīga izslēgt komitejas locekļus vai veidot komitejas jaunā sastāvā bez deputāta iesnieguma saņemšanas.
Gints Kaminskis,
LPS priekšsēdis